Iedomājoties par visu, kas tavā dzīvē paliks ne-vērtīgs, jo tu to nebūsi veltījis Dievam, – tev būtu jājūtas alkatīgam un nepacietīgam, to visu apkopojot un neatstājot neizmantotas arī nevienas sāpes. – Jo, ja jau sāpes pavada radību, kas gan cits, ja ne muļķība, būtu tās izniekot?