„Vēstuli saņēmu tad, kad bez redzama iemesla jutos noskumis, un tā mani ārkārtīgi uzmundrināja, kad izlasīju par to, kā darbojas citi.“ Un vēl: „Jūsu vēstules un ziņas par maniem brāļiem man palīdz kā laimīgs sapnis, kas apgaismo ikdienas dzīves īstenību.“ Un visbeidzot: „Kāds prieks ir saņemt šis vēstules un zināt, ka esmu šo cilvēku draugs!“ Nē, un vēl viena no lielā daudzuma: „Saņēmu vēstuli no N., un man ir kauns, domājot par savu mēreno entuziasmu salīdzinājumā ar viņa dedzību.“

Redzi, cik auglīgs ir vēstuļu rakstīšanas apustulāts!