Tu nevari „pacelties spārnos“. Nav nekāds brīnums - pēc tāda kritiena!

Esi neatlaidīgs, un tu „pacelsies“. Citēšu tev kāda rakstnieka teikto: „Tava nabaga dvēsele ir kā putns, kam spārni aplipuši ar sakaltušiem dubļiem.“

Tev ir vajadzīga debesu saule un paša piepūle - pastāvīga un neatslābstoša. Kā tad citādi lai nokrīt tieksmju, fantāziju un grēku dubļi?

Tad tu kļūsi brīvs. Esi neatlaidīgs, un tu „pacelsies“.